Raksta mērķis ir noteikt un raksturot kreatīvus publisko zīmju izveides līdzekļus ( lingvistiskos un paralingvistiskos) Baltijas valstu pilsētās. Pētījuma avots -- deviņu Baltijas valstu pilsētu lingvistiskās ainavas datu bāze, uzmanību pievēršot galvenokārt procentuāli lielākajai valodas zīmju grupai -- nosaukuma zīmēm, bet mazliet arī reklāmām, afišām un vismazāk reglamentētajām valodas zīmēm -- grafiti uzrakstiem. Pētījumā ir izmantota semiotiskās ainavas izpētes metode, lingvistiskās kreativitātes un optisko metaforu teorijas.